Lai gan Latvijā suņu turēšana pie ķēdes ir aizliegta, tomēr vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tā ir pieļaujama – visbiežāk to atzīst Latgalē (66%), visretāk - Vidzemē un Rīgā (49%), secināts nodibinājuma “Labdarības fonds Sofi” (turpmāk – Sofi fonds) šogad veiktajā pētījumā sadarbībā ar “Norstat Latvija”.
Aptaujas rezultāti ir satraucoši, turklāt reģionos redzama ļoti atšķirīga izpratne par dzīvnieku labturību – suņu turēšanu pie ķēdes daudzviet uzskata par normālu, ja vien dzīvniekam ir nodrošinātas tādas pamatvajadzības kā ūdens un barība, ja ķēde ir pietiekami gara un ja saimnieks ik pa laikam palaiž suni “izskrieties”. Tāpat aptaujas dati iezīmē, ka nereti suņiem tiek piešķirta tikai funkcionāla loma – suns tiek adoptēts nevis kā mīļdzīvnieks, bet lai tiktu pielikts pie ķēdes “mājas sargāšanai”. Šāda attieksme ilustrē bezatbildību, kuras rezultāts ir nesocializēti suņi ar nopietnām uzvedības problēmām vai pat agresiju. Tāpat mūsu pieredzē esam redzējuši, ka brīdī, kad suns vairs nespēj pildīt savu funkciju, to pamet vai likvidē, nemaz nerunājot par to, ka vairumā gadījumu pie ķēdes turētiem suņiem netiek nodrošināta arī minimāla veterinārā aprūpe. Brīdī, kad suns nonāk dzīvnieku glābēju rokās, veselību saglābt ir par vēlu,” norāda labdarības Sofi fonda vadītāja Sindija Liepiņa.
Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu Latvijā jaunus suņus pie ķēdes turēt ir aizliegts. Lai gan suņa turēšana pie ķēdes ir dzīvniekam pretdabīga un tiek uzskatīta par nehumānu, joprojām ir atļauts pie ķēdes turēt tos suņus, kas dzimuši līdz 2023. gada 31. augustam.
Dzīvniekus pamet vai no tiem atbrīvojas
Tāpat aptaujā Sofi fonds noskaidroja, kādi ir izplatītākie turēšanas un labturības pārkāpumi, kurus Latvijas iedzīvotāji pēdējos piecos gados novērojuši. Teju ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar dzīvnieka turēšanu neatbilstošos apstākļos un pie ķēdes, bet katrs sestais aptaujātais ir saskāries ar dzīvnieka pamešanu vai atbrīvošanos no tā. Tāpat iedzīvotāji fiksējuši arī dzīvnieku patvaļīgu pavairošanu (7%), vardarbīgu izturēšanos pret dzīvnieku (7%) un kaķa “sūtīšanu uz jūrasskolu” (5%). Procentuāli vislielākie labturības pārkāpumi novērojami Dienvidaustrumos, kur tikai aptuveni pusē gadījumu respondenti atzina, ka ar nevienu no minētajiem pārkāpumiem nav saskārušies vispār - Zemgalē 52%, bet Latgalē - 41%.
“Aptaujas rezultāti liecina par nopietnu problēmu – labturības pārkāpumi pret dzīvniekiem nav atsevišķi izņēmuma gadījumi, bet gan visaptveroša situācija, ko ik pa laikam novēro lielākā daļa sabiedrības. Šis ir rezultāts gadu desmitiem ilgai nespējai risināt dzīvnieku tiesību jautājumus valstiskā mērogā – sabiedrība nav pietiekami izglītota, trūkst kontroles mehānismu un bargu sodu dzīvnieku pāridarītājiem, lai sauktu tos pie atbildības. Diemžēl jāsecina, ka haoss dzīvnieku labturības jautājumos un stratēģiska redzējuma deficīts valsts līmenī parāda dziļu robu mūsu sabiedrības vērtībās,” norāda S. Liepiņa.
Labturības normas vislabāk tiek pārzinātas Rīgā un Kurzemē, kur iedzīvotāji kritiskāk vērtē bezatbildīgu izturēšanos pret mājas mīluļiem un kur tiek retāk novēroti dzīvnieku labturības un turēšanas pārkāpumi, tostarp dzīvnieka pamešana, patvaļīga pavairošana, sūtīšana uz tā saukto “jūrasskolu”, kā arī cietsirdīga izturēšanās. Kurzemē 67% gadījumu iedzīvotāji pēdējo piecu gadu laikā nav manījuši nevienu labturības pārkāpumu, bet Rīgā – 63%.
Nebeidzamās ielas kaķu kolonijas
Latvijā vairākās pašvaldībās darbojas ielas kaķu sterilizācijas programmas. Tajās tiek sterilizēti bezsaimnieka kaķi ar mērķi apturēt ielas kaķu nekontrolētu vairošanos. Ir zināms, ka ielas kaķu koloniju vairošanos veicina ne tikai bezsaimnieku kaķi, bet arī apkārt klaiņojoši saimnieka kaķi, kas nav sterilizēti vai kastrēti. “Labdarības fonds Sofi” savā aptaujā noskaidroja, ka 58% Latvijas iedzīvotāju nešķiet pieņemami laist ārpus mājas nekastrētu vai nesterilizētu kaķi. Vienlaikus teju puse respondentu sliecas domāt, ka tas ir pieļaujams – 21% uzskata, ka laist nesterilizētu kaķi ārpus mājas ir pieņemami, un 21% atbildēja “grūti pateikt”.
“Aptaujas rezultāti liecina ne vien par zināšanu trūkumu, bet arī norāda – iedzīvotāji nepārzina ar likumu noteiktās dzīvnieka turēšanas normas. Skatoties vispārīgi, iedzīvotāju skaits, kam ir pieņemami laist ārā nesterilizētu kaķi, procentuāli šķiet neliels. Taču aicinām datus skatīties kontekstā ar tiem skaitļiem, kas atspoguļo, cik strauji kaķi vairojas. Viens nesterilizēts kaķu pāris savas dzīves laikā var radīt desmitiem pēcnācēju, kuri pēc tam turpina vairoties, un tādā veidā no diviem kaķiem rodas tūkstošiem jaunu kaķēnu. Jāatceras, ka kaķenei vienā metienā var būt 4-8 kaķēni – pēc sešiem mēnešiem dzīvnieki sasniedz dzimumgatavību un vairošanās “aiziet” ģeometriskā progresijā! Ļaut vairoties ielas kaķu kolonijām nav humāni, turklāt tas ir risks sabiedrības veselībai,” uzskata S. Liepiņa.
Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu – kaķi, kurš nav vakcinēts, čipēts, reģistrēts un sterilizēts, saimnieks nedrīkst laist ārā pastaigāties ārpus tā dzīvojamās telpas.
Sofi fonds secina: dati atspoguļo trūkumus sabiedrības zināšanās par mājdzīvnieku labturību un turēšanas jautājumiem. Fonda ieskatā ir nepieciešams ne vien pastāvīgi izglītot sabiedrību, bet arī valstiskā līmenī veidot konsekventu pieeju dzīvnieku pārprodukcijas mazināšanai, piemēram, īstenojot mērķtiecīgas ielas kaķu sterilizācijas programmas, iespējami īsākā laikā sterilizējot pēc iespējas lielāku ielas kaķu skaitu, kā arī rosina bargāk sodīt dzīvnieku pāridarītājus.
Aptauju veica Labdarības fonds “Sofi” sadarbībā ar “Norstat Latvija” 2026. gada janvārī. Tajā piedalījās 1005 ekonomiski aktīvi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.