Jaunumi

Saimnieks izlēma pakārt savu suni – jo dzīvnieks pārāk daudz ēda. Apsūdzētais tīši vēlējās nodarīt pāri ielas kaķim, uzrīdot savu bulterjeru. Saimnieks, sadusmojies par suņa sagrauztiem apaviem, paņēma nazi, sadūra dzīvnieku un vairākkārt sita ar metāla stieni. No gūtajiem ievainojumiem suns nomira. Vīrietis alkohola reibumā pēc konflikta ar draudzeni dusmās pacēla savu divus mēnešus veco kaķēnu aiz astes, sita pret cietu virsmu un pēc tam izmeta viņu pa logu. Kaķēns neizdzīvoja.

Latvijā ik gadu tiek uzsākti vairāki desmiti kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tomēr tikai daļa no tiem nonāk līdz tiesai. Saskaņā ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras datiem aptuveni 35 % gadījumu piemērotais soda mērs ir sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība vai īslaicīgs liegums turēt dzīvnieku, bet tikai ceturtajā daļā gadījumu tiek piemērota reāla brīvības atņemšana.

Jau šajā nedēļas nogalē, 10. un 11. jūlijā, Cēsīs norisināsies ikgadējais sarunu festivāls LAMPA. Ar īpaši pārdomātu pasākumu programmu festivālā piedalīses arī Sofi fonds, aicinot apmeklēt Četrkājaino draugu telti. Tajā divu dienu garumā notiks spraigas diskusijas, interaktīvas aktivitātes un sarunas, kas veltītas dzīvnieku labturības un atbildīgas mājdzīvnieku aprūpes tēmām.

Jūnijā noslēdzās Bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programmas kārtējais posms, ko Sofi fonds šoreiz īstenoja Brocēnos sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības biedrību “Nika”, veterināro klīniku “Anitas veterinārais serviss” un Saldus novada pašvaldību. Diemžēl projekta rezultāti nav iepriecinoši – četru mēnešu laikā izdevies sterilizēt vien 39 kaķus. Biedrība rezultātus skaidro arzemo iedzīvotāju atsaucību, proti, projektā laikā tika mērķtiecīgi apgrūtināta dzīvnieku notveršana ne tikai slēpjot un barojot kaķus, bet arī izsakot draudus un fiziski uzbrūkot ķērājiem.

Lai gan Latvijā suņu turēšana pie ķēdes ir aizliegta, tomēr vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tā ir pieļaujama – visbiežāk to atzīst Latgalē (66%), visretāk – Vidzemē un Rīgā (49%), secināts nodibinājuma “Labdarības fonds Sofi” (turpmāk – Sofi fonds) šogad veiktajā pētījumā sadarbībā ar “Norstat Latvija”.

Lai humānā veidā kontrolētu bezsaimnieka kaķu populāciju, Saldus novada Brocēnos no 23. februāra uzsākts projekts “Bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programma”, ko īsteno nodibinājums “Labdarības fonds Sofi” (Sofi fonds) sadarbībā ar Saldus novada pašvaldību, dzīvnieku aizsardzības biedrību “Nika” un veterināro klīniku “Anitas veterinārais serviss”. Programmas mērķis ir ētiskā veidā mazināt dzīvnieku ciešanas, apturot nekontrolētu ielas kaķu vairošanos. Lai to panāktu, vienā teritorijā pēc iespējas īsākā laikā nepieciešams sterilizēt vismaz 80% populācijas.

Nodibinājums “Labdarības fonds Sofi” (Sofi fonds) pērn atbalstījis 65 labdarības projektus, palīdzot nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām un realizējot piecas pašiniciētas ilgtermiņa programmas. Kopš dibināšanas 2020. gadā fonds kopumā īstenojis 240 projektus Latvijā un Ukrainā, kas galvenokārt paredzēti sabiedrībā vismazāk aizsargāto – dzīvnieku – atbalstam. Fonda vadītāja Sindija Liepiņa: “Esam ieviesuši plaša mēroga dzīvnieku adopcijas veicināšanas un bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programmas, snieguši finansiālu un materiālu atbalstu patversmēm un biedrībām, kā arī pastāvīgi izglītojuši sabiedrību par dzīvnieku labturības un aizsardzības tēmām.” Paralēli fonds atbalsta arī vairākas citas mērķa grupas – maznodrošinātās un trūcīgās personas, bērnus un jauniešus, personas ar invaliditāti, pensionārus un citus.

“Pēdējo gadu laikā dzīvnieku patversmēs būtiski pieaudzis legāli nonāvēto dzīvnieku skaits. Un, lai gan Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtajā statistikā netiek nošķirts, cik no šiem dzīvniekiem bija klīniski veseli un cik tika “iemidzināti” žēlsirdības vārdā, jo bija neārstējami slimi, šis pieaugums skaidri norāda – Latvijā ir nopietnas problēmas ar izpratni par dzīvnieku aizsardzību,” pauž nodibinājuma “Labdarības fonds Sofi” vadītāja Sindija Liepiņa.

Vai zinājāt, ka Latvijā likums pieļauj nogalināt veselus suņus un kaķus? Dzīvnieku aizsardzības likuma 50. panta astoņos apakšpunktos paredzētas situācijas, kādās drīkst nogalināt dzīvnieku. Piebildīšu, ka nevēlos izmantot terminu “eitanazēt”, jo šādā veidā diplomātiski mēģinām novērsties no problēmas būtības – dzīvnieka nonāvēšanas bez būtiska pamatojuma. Eitanāzija nozīmē dzīvnieka nonāvēšanu, taču šī procesa iznākums nemainās, ja mēs to ietērpjam glītākā vārdā. Starp situācijām, kad dzīvnieks ir neārstējami slims vai bīstams cilvēkam, saskaņā ar likumu to drīkst nogalināt arī tad, ja tam patversmē nākas pavadīt vairāk nekā 14 dienas un nav pieteicies saimnieks. Tāpat likums nosaka, ja 30 dienu laikā pēc lēmuma par dzīvnieka konfiskāciju neizdodas atrast tam jaunu īpašnieku, patversme var pieņemt lēmumu dzīvnieku nonāvēt. Vienlaikus eitanāzija nav ierobežota tikai uz bezsaimnieka dzīvniekiem, kas nonākuši patversmju aprūpē. Arī dzīvnieka īpašnieks pats var lemt par sava mājdzīvnieka nonāvēšanu bez būtiska iemesla, piesakoties eitanāzijas pakalpojumam veterinārajās klīnikās.

“Diemžēl Latvijā joprojām nav vienotas sistēmas cīņā ar bezsaimnieka kaķu pārprodukciju, tāpēc vairākās pašvaldībās šo dzīvnieku skaits turpina pieaugt,” informē Sindija Liepiņa, labdarības fonda “Sofi” vadītāja. Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāpārņem pasaules prakse, izveidojot nacionālu finansēšanas programmu bezsaimnieka kaķu sterilizācijai.