Latvijas normatīvie akti šobrīd paredz, ka patversmes drīkst nonāvēt dzīvniekus, kuriem 14 dienu laikā nav pieteicies saimnieks. Piecpadsmitajā dienā beidzas pašvaldības piešķirtais finansējums, un dzīvnieks ir vai nu jāuztur par ziedotāju līdzekļiem (kā daudzas patversmes to dara), vai arī to ir ļauts nogalināt. Labdarības fonda “Sofi” vadītāja Sindija Liepiņa: “Var ķerties klāt likuma grozīšanai, kas aizliegtu izmantot nonāvēšanu kā instrumentu dzīvnieku pārprodukcijas mazināšanai, bet, ja valstī netiks sakārtota sistēma, pēc kāda laika dzīvnieki sadzims atkal. Pirmkārt, ir jābūt vienotai izpratnei valstiskā līmenī par to, ka ielas kaķi nav norma – tie ir istabas dzīvnieki, kas cilvēku bezatbildības dēl! nonākuši uz ielas un tur savairojušies. Otrkārt, katrai pašvaldībai ir jābūt ieinteresētai sabiedrības izglītošanā un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem šo koloniju ierobežošanā. Lai gan pašvaldībām ir tieša atbildība par bezsaimnieka dzīvnieku populācijas kontroli, ir pašvaldības, kas dažādu iemeslu dēl! ilgstoši nav noslēgušas līgumus ar dzīvnieku patversmēm un citiem pakalpojumu sniedzējiem, faktiski atstājot problēmas risināšanu uz nevalstisko organizāciju un sabiedrības pleciem.”

Naudu tērē “ugunsgrēku” dzēšanai

Risināt bezsaimnieka kaķu pārprodukcijas problēmu kavē pašvaldību ierobežotie resursi un nesakārtotā pārvaldība. Tā kā pašvaldībām nav pienākuma veikt bezsaimnieka kaķu uzskaiti, tām trūkst informācijas par ielas kaķu skaitu, tāpēc lēmumi bieži tiek pieņemti bez objektīvas situācijas izpratnes un balstās pieņēmumos, nevis datos. “Problēma ir samilzusi – par to mūs informē dzīvnieku aizsardzības biedrības no visas Latvijas. It kā jau tā tiek risināta, jo pašvaldības dzīvnieku palīdzības pozīcijai ik gadu atvēl noteiktu budžetu, taču tas ir pārāk mazs. Atbildīgajiem darbiniekiem šis budžets ir jāsadala ne tikai ielas kaķu ķeršanai, transportēšanai un sterilizācijai, bet arī citām vajadzībām – piemēram, notriektu dzīvnieku savākšanai, suņu un kaķu izķeršanai, uzņemšanai patversmē un uzturēšanai,” norāda S. Liepiņa. Dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes, kam ir sadarbības līgumi ar pašvaldībām, ierobežotā budžeta ietvaros spēj reaģēt tikai uz izsaukumiem, nevis plānveidīgi risināt problēmu savā teritorijā. “Tādējādi problēma netiek risināta mērķtiecīgi – faktiski tikai “apdzēšot ugunsgrēkus”. Šāds scenārijs ilgtermiņā noved pie piešķirtā budžeta neefektīvas izlietošanas,” atzīst S. Liepiņa.

Tā kā pieejamā budžeta ietvaros pašvaldībām ir iespējams tikai “apdzēst ugunsgrēkus”, citas dzīvnieku aizsardzības biedrības un brīvprātīgie metas palīgā, jo nespēj vienaldzīgi noskatīties. S. Liepiņa: “Vietējās biedrības no privātajiem un ziedotāju līdzekl!iem apmaksā sterilizāciju, koordinē dzīvnieku izķeršanu un aprūpi, kā arī runā ar sabiedrību. Tomēr ar pašvaldību un brīvprātīgo centieniem nav gana, lai pilnībā apturētu bezsaimnieka kaķu nekontrolētu vairošanos. Kamēr netiks ieviesta vienota sistēma valsts mērogā un nemainīsies sabiedrības attieksme pret kaķu sterilizāciju, Latvijā turpināsies cīņa ar sekām. Finansiāli un emocionāli tas ir daudz smagāk nekā problēmas sakārtošana pamatos.”

Labdarības fonds “Sofi” uzsācis pilotprojektus Latvijas mērogā

Šobrīd fondam ir aktīvas divas programmas, kuru mērķis ir ierobežot kaķu nekontrolētu vairošanos un veicināt atbildīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem. Pasaules prakse liecina, ka, lai ielas kaķu sterilizācijas programmas būtu sekmīgas, vienā teritorijā iespējami īsākā laikā nepieciešams sterilizēt vismaz 80% dzīvnieku. Izmantojot “noķer–sterilizē–atlaid” metodi, kaķi tiek noķerti, sterilizēti un atgriezti atpakaļ ierastajā teritorijā, tādējādi nodrošinot kolonijas pakāpenisku samazināšanos humānā veidā. Abos principos balstās arī labdarības fonda “Sofi” bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programma, ar kuru fonds jau ir palīdzējis Limbažu novadam un šobrīd turpina darbu Kuldīgas novadā, atbalstot Latvijas pašvaldības sistemātiski risināt ielas kaķu pārprodukcijas problēmu. Savukārt Latgalē izveidota pilotprogramma, lai mazinātu saimnieka kaķu ietekmi uz bezsaimnieka kaķu nekontrolētu vairošanos. Sindija Liepiņa skaidro: “Palīdzam Daugavpils un Augšdaugavas novadu iedzīvotājiem no sociālā riska grupām bez maksas sterilizēt savu kaķi, jo arī nesterilizēti saimnieka kaķi veicina ielas kaķu koloniju veidošanos. Tie brīvi pārvietojas ārpus savām mājām un rada jaunus metienus ielas kaķiem. Diemžēl daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ka kaķim, kurš dodas ārpus mājām, ir obligāti jābūt sterilizētam – to nosaka likums. Turklāt jāatzīst, ka Latgalē situācija ir vissliktākā. ”Labdarības fonds “Sofi” pakāpeniski turpinās savas programmas arī citos Latvijas novados, lai palīdzētu cīņā ar ielas kaķu pārprodukciju, taču uzsver – kamēr valsts mērogā nebūs vienotas pieejas gan seku likvidēšanā, gan sabiedrības izglītošanā, šī būs cīņa bez uzvaras.

Par labdarības fondu “Sofi”

Nodibinājums labdarības fonds “Sofi” ir Latvijā lielākā privātas iniciatīvas labdarības organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Fonds darbojas, lai sniegtu atbalstu dzīvniekiem – īpaši tiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā situācijā – un izglītotu sabiedrību par dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumiem. Fonda mērķis ir ierobežot dzīvnieku pārprodukciju, veicināt sabiedrības atbildību un mazināt cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Latvijā. Fonds īsteno vairākas vērienīgas un efektīvas atbalsta programmas: palīdzību karā cietušajiem dzīvniekiem Ukrainā, saimnieka un bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programmu, patversmju atbalsta programmu, senioru adopcijas programmu, kā arī atbalsta iniciatīvas, kas sniedz palīdzību sociāli mazaizsargātiem un nelaimē nonākušiem cilvēkiem. Labdarības fondu “Sofi” 2020. gadā dibinājis uzņēmējs Toms Jurjevs, nosaucot to par godu no patversmes izglābtajam sunim Sofi, kurš joprojām ir pilnvērtīgs Toma ģimenes loceklis.